Sāras Pinboro "Viņai nemanot" (Sarah Pinborough "Behind Her Eyes") bija pirmā grāmata, ko lasot, es aptvēru, ka dzīvoju pilsētā, kas aprakstīta tekstā — Londonā. Tobrīd tā bija savāda, agrāk nepieredzēta, tīkami kutinoša sajūta. Es lasīju par augstajām īres cenām un dārgo dzīvi, un šķita sirreāli, ka šoreiz tā nav tikai literatūrā aprakstīta attāla pasaules vieta, ko uztveru pastarpināti, bet pilnīgi reāla, arī manā dzīvē saprotama vide. Tiesa, Londona ir milzīga pilsēta, un brīžiem tā drīzāk atgādina daudzu mazāku pilsētiņu kopumu, ne lielu vienumu, un pilsētas nostūri savā starpā var atšķirties. Tobrīd pati dzīvoju rajonā ar nosaukumu "Acton", bet grāmatu lasīju angļu mēlē (biju to aizlienējusi no brīvpieejas grāmatplaukta tuvējā vilcienu stacijā, kur katrs varēja brīvi paņemt sev lasīšanai grāmatu, vēlams kādreiz to arī atliekot atpakaļ). Angliskajā versijā grāmatu toreiz neizlasīju. Bet vēlāk ieguvu to latviešu mēlē un tad arī pabeidzu lasīt.
"Viņai nemanot" ir grāmata ar pārsteidzošu nobeigumu, kas man lika nedaudz šausmās noskurināties. Bet kopumā tas ir interesants, nedaudz mistikas apvīts trilleris, kvalitatīvs un visnotaļ baudāms. Man jāatzīstas, ka šāda tipa grāmatās kā primārais mani pat neinteresē sižets un tā atrisinājums, bet visvairāk es izbaudu varoņu tēlus, to, kā tie psiholoģiski portretēti, viņu ikdienas dzīves gaitas un ticamības momentu, ko tas viss raisa. Galvenā varone Luīze, kas viena audzina dēlu pēc šķirtas laulības, ar saviem pieciem liekajiem kilogramiem un mazajām vājībām, ar darbu uz nepilnu slodzi un vīna glāzēm vakaros — teksta ietekmē es to tik labi spēju ieraudzīt un izdzīvot, un, manuprāt, tas arī ir tas, kā literatūra bagātina mūs — nevis iedodot kailu aizraujošo sižetu, bet drīzāk uzaicinot iegrimt svešā dzīvē. Vai otra varone Adele ar perfekti slaido augumu un abonementu sporta klubā, kas gulēja līdzās savam atvēsušajam vīram un izdzīvoja sāpes atsvešinātības atskārsmes dēļ. Caur viņu grāmata lika izdzīvot to, ka laulība var būt no ārpuses glīta mājas fasāde, bet iekšpusē cietums, kas stindzina ar strupceļa sajūtu. Tur, kur vajadzēja būt mīlestībai un pieņemšanai, var iemājot arī nodevība un noraidījums — divas lietas, kas sāpina visvairāk.
Lai nu kā, šajā grāmatā nekas nav tā, kā pirmajā mirklī liekas, un sižets stāstu ieved negaidītos pagriezienos, bet manā atmiņā "Viņai nemanot" paliks kā pirmā Londonā izlasītā grāmata par Londonu.
Komentāri
Ierakstīt komentāru